Slepenā misija

Eduardo Gasets i Djezs de Ulsurruns, Penjarubijas grāfs, (1907-1996) bija Rafaela Gaseta i Činčiljas (laikraksta “El Imparcial” redaktors un deviņas reizes pēc kārtas ministrs Karaļa Alfonso XIII valdībā) dēls, filozofa Hosē Ortegas i Gaseta brāļadēls.

34 gadu vecais vecpuisis ar 8 gadu stāžu diplomātiskajā korpusā (viņš stājās amatā tajā pašā gadā, kad Anhels Sanss Briss) 1941. gada 15. aprīlī no vēstniecības Romā tika nosūtīts uz diplomātisko misiju Atēnās, lai aizvietotu slimo Hosē Mariju Dusināžu.

Paredzot "tumšo nākotni, kas pavisam drīz iestāsies", viņš lūdza Madridi — kaut arī neveiksmīgi — repatriēt Spānijas sefardus Salonikos, kā arī nosūtīt pārtiku, lai cīnītos ar vispārējo badu Grieķijā.

No 1942. gada jūlija līdz 1943. gada martam Gasets aktīvi rīkojās, lai nodrošinātu brīvību vairākiem aizturētajiem un atdotu atpakaļ viņiem konfiscētos īpašumus.

Tāpat viņam izdevās uz laiku novērst divu Spānijas ebreju deportāciju: Dudunas Revahas, kas bija atraitne ar paralizētu dēlu, un Linas Kapuano, kura pēc vīra deportācijas bija palikusi viena ar diviem bērniem.

1943. gada aprīlī Altenburgs, Vācijas pilnvarotais ministrs, informēja Gasetu, ka, saskaņā ar Berlīnes ziņojumiem, Madride nav ņēmusi vērā savu ebreju pavalstnieku likteni Salonikos, un viņiem kopā ar visiem citiem ebrejiem jātiek deportētiem uz Poliju. Norūpējies par to, ka tas nozīmēs viņu drošu nāvi, Gasets, nebūdams saņēmis par šo situāciju citādus norādījumus, sniedza atbildi, ka viņa pienākums ir turpināt sniegt viņiem vajadzīgo palīdzību.

Trūkstot tiešai komunikācijai ar Madridi tādēļ, ka viņam bija jāsūta visas savas telegrammas caur Reiha kanāliem, Gasets atklāja — slepeni uzzinot no Georga Vogela, Altenburga padomnieka, — ka visi viņa lūgumi pēc palīdzības ir tikuši neitralizēti.

Lai apietu šo vācu kontroli, Gasets personīgi pārdroši iesaistījās, mēģinot apturēt Spānijas ebreju deportāciju no Salonikiem un panākt viņu repatriāciju.

Viņš izmantoja Spānijas tirdzniecības flotes kapteini kā slepenu diplomātisko kurjeru. Gasets nosūtīja viņu uz Spānijas diplomātisko misiju Sofijā, kur Gasetam bija labi kontakti ar Hulio Palensiju, ar slepenu uzdevumu nogādāt divas šifrētas telegrammas Ārlietu ministrijai. 1943. gada 6. aprīlī telegramma, vienkārši kā māņu gājiens, atkārtoja pirmās pārtvertās telegrammas ziņojumu. Pāris stundas vēlāk otrā telegramma informēja Ārlietu ministru Gomesu-Hordanu, ka puse no visiem ebrejiem Salonikos jau ir tikuši deportēti un ka nākamie, kas sekos, būs Spānijas ebreji. Viņš minēja Itālijas kritērijus savu pavalstnieku aizstāvēšanai un pievienoja kopiju no 1941. gada maija ziņojuma savam iepriekšējam priekšniekam Atēnās, Dusināžam, kurā bija teikts, ka ebrejiem ar Spānijas pavalstniecību jātiek aizstāvētiem un aizsargātiem tāpat, kā, ja tie būtu ne-ebreju spāņi. Viņš zināja, ka pats Dusināžs, tobrīd būdams Ārlietu ģenerāldirektors, būs pirmais, kas to izlasīs. Noslēgumā Gasets ziņoja, ka viņa "īpašais sūtnis" paliks Sofijā līdz 12. aprīlim, cerot saņemt atbildi par repatriāciju.

Nekādu atbildi Gasets nesaņēma, taču 3. maijā Berlīne informēja vēstniecību Grieķijā, ka Spānija darījusi zināmu savu nodomu repatriēt savus ebreju pavalstniekus. Divdesmit dienas vēlāk, ticēdams, ka ir sasniedzis savu mērķi, Gasets pameta Atēnas, lai ieņemtu savu jauno amatu Sofijas diplomātiskajā misijā. Lai gan augustā šie ebreji tomēr tika deportēti uz Bergenu-Belzenu, viņu dzīvības tika glābtas evakuācijā 1944. gada februārī.

Saskaņā ar 1943. gada 22. jūnija SS komunikē, "slepenās telegrammas, kuras viņš sūtīja Madridei", demonstrēja "Eduardo Gaseta lielo interesi par ebreju likteni," brīdinot, ka viņam ir tuvi kontakti ar "Vācijā labi pazīstamo ienaidnieku Dusināžu."

Ebreju aizstāvēšana bija galvenais konflikta jautājums attiecībās ar vietējo valdību, ar ko Gasets saskārās, kad ieradās Bulgārijā. Ministram Hulio Palensijam tas maksāja amatu, kas nozīmēja, ka Gasets oficiāli kļuva par nākamo pilnvaroto lietvedi 25. augustā, lai gan viņš šajā amatā darbojās jau kopš 10. jūlija.

Pateicoties Gaseta aizbildniecībai par ebreju spāņiem, vismaz uz piecām ģimenēm netika attiecināta antisemītiskā likumdošana. Turklāt viņam izdevās sagādāt vīzu Paulam Duronī – kuram bija pavēlēts atstāt valsti – lai viņš varētu izceļot uz Turciju.

1943. gada 30. oktobrī Gasets pameta Bulgāriju īsi pēc tam, kad viņš bija panācis diplomātiskās misijas pirmā sekretāra, sefardu spāņa Santjago Behara, brīvību.

Pēc diplomātiskā korpusa dienestā pavadītiem 40 gadiem Gasets 1973. gada novembrī aizgāja pensijā un nomira Madridē 89 gadu vecumā.