Ēģiptes evakuācija: “Operācija Pase 128”

Vairāk nekā 1500 ebreji, no kuriem 620 tika atbrīvoti no koncentrācijas nometnēm vai cietumiem, varēja pamest Ēģipti trīs dažādās operācijās laikā no 1967. līdz 1971.gadam, ievērojot visu nepieciešamo piesardzību. Tas notika, pateicoties Spānijas valdības un, jo īpaši, vēstnieka Anhela Sagasa (1913-1974) īstenotajam iespaidīgajam humanitārajam darbam.

Šīs operācijas vēlāk kļuva pazīstamas ar šifrētu nosaukumu “Operācija Pase 128”, atsaucoties uz numuru, kas tika dots slepenai telegrammai, ar kuru tika pilnvarota Ēģiptes ebreju aizstāvība. Ar šo numuru tika apzīmogotas arī viņiem izsniegtās Spānijas pases.

Lai nodrošinātu ebrejiem brīvību un izceļošanas atļaujas, Sagasam nācās kārtot neskaitāmas formalitātes ēģiptiešu varas pārstāvju priekšā, sākot ar pašu valsts prezidentu Naseru, Iekšlietu ministrijas apakšsekretāru ģenerāli Mahmudu Abdelu Rehimu un iekšlietu ministru Šaravī Gomā un beidzot ar dažāda ranga policijas ierēdņiem. Sagass skaidroja, ka vēstniecība ir pilnvarota izsniegt Spānijas pases ebreju kopienas pārstāvjiem, ņemot vērā Spānijas īstenoto šīs kopienas aizsardzību minētajā teritorijā Osmaņu impērijas kapitulāciju laikā un balstoties uz likumiem, kas šajā saistībā bija pieņemti 1924. gadā un vēlāk.

Pēc viņa sacītā, runa bija par ebrejiem bez valstiskās piederības – “sefardiem vai ne sefardiem”, kuri dzīvoja Ēģiptes valsts teritorijā un kuriem, saskaņā ar Spānijas likumdošanu, “pienācās Spānijas valsts izdoti dokumenti, ņemot vērā viņu kā spāņu sefardu izcelsmi”.

Lai panāktu ieslodzīto atbrīvošanu, vēstnieks pats personīgi apmeklēja Abu-Zābalas, Turas un Barāžas cietumus. Viņa uzdevums bija pārliecināt drošības iestāžu ierēdņus, ka šiem viltus sefardiem “savulaik bijušas tiesības uz Spānijas aizsardzību vai viņi tās izmantojuši,” tādēļ Madridei ir jāīsteno viņu aizstāvība. Kad tas bija paveikts, daudzi no atbrīvotajiem ebrejiem tika nogādāti līdz Aleksandrijas ostai vai Kairas lidostai konsulārā dienesta transportā ar diplomātiskajām numuru zīmēm, pašam Sagasam personīgi viņus pavadot.

Pirmās operācijas laikā no 1967. līdz 1968. gadam lielākā daļa izglābto ebreju ar kuģiem devās uz Marseļu, Barselonu un dažām citām ostām Itālijā. Viņu evakuācijā piedalījās Spānijas kuģi “Benidorms” un “Benikarlo”; aklie, gados vecie un slimie ceļoja ar lidmašīnu. Vēlāk daži ebreji apmetās uz pastāvīgu dzīvi Barselonā.

Otrās operācijas laikā no 1969. līdz 1970. gadam notika ebreju evakuācija uz Parīzi, katru otro dienu lidmašīnā nogādājot uz Franciju astoņus cilvēkus. Tur viņiem vajadzēja gaidīt, līdz tika nokārtota viņu emigrācija uz citām valstīm (izņemot Izraēlu), saskaņā ar vienošanos, kuru Spānija bija panākusi ar Naseru.

Viņu izceļošana notika pilnīgā slepenībā līdz brīdim, kad par šo operāciju sāka rakstīt starptautiskā prese.

Līdztekus vēstnieka Anhela Sagasa paveiktajam, jāatzīmē arī viņa sievas Ursulas Sinselas (redzama augšā blakus Ārlietu ministram Lopesam Bravo) nenogurstošais darbs ebreju labā. Viņa, būdama katoļu labdarības organizācijas “Caritas Egypt” goda priekšsēdētāja, apmeklēja cietumā ieslodzītos ebrejus, lai nogādātu viņiem ēdienu, apģērbu un medikamentus.

1956-1958

Spānijas ebrejiem Ēģiptē konfiscētā īpašuma aizsardzība

1957-1961

Palīdzība aptuveni 4500 ebrejiem izceļošanā no Marokas

1967

Palīdzība simtiem ebreju izceļošanā no Marokas

1969-1972

О50 Sīrijas ebreju bēgļu izceļošana no Libānas

1970

5 ebreju evakuācija no Irākas

1970

40 ebreju evakuācija no Sudānas

Šo operāciju īstenošana bija iespējama, pateicoties Spānijas un arābu valstu labajām diplomātiskajām attiecībām.